mūsu stāsts
Mūsu stāsts
Vēlme dzīvot pie dabas, dzīve dabai draudzīgā mājā un bišu šūnas universālā forma. Tie ir galvenie iedvesmas avoti kāpēc ir radusies māja “Šuuna”. Spilgti atceros to dienu, kad fūres šoferis zvanīja un teica, ka kopā ar māju ir atbraucis uz Bruknu. Satraukums, prieks un liela vēlme likt to kopā bija pirmās sajūtas. Šobrīd mūsu māja ir arī kā demo māja, kurā aicinām ciemos uz tēju un esam gatavi dalīties ar mūsu mājas būvniecības stāstu un ja nolemsi arī pats tādā dzīvot, tad būsim priecīgi palīdzēt realizēt šo ideju.
Ir zināms, ka šādus projektus vislabāk var novērtēt cilvēks no malas. Tāpēc mēs esam gandarīti, ka žurnāliste Gunta Šēnberga mūs apmeklēja un uzdeva dažādus jautājumus žurnālam “Ievas māja”. Viņas raksts lieliski atspoguļo mūsu mājiņas stāstu.
Mīlestība un māja – reizē
Mīlestības un šūnas mājiņas celtniecības stāsti risinājās paralēli. Sākumā Enriko domāja, ka namiņu varētu uzcelt paša spēkiem. Taču draugs ieteica, ka varbūt vajadzētu aprunāties ar uzņēmumu, kas jau nodarbojas ar guļbūvju māju ražošanu. Tā Enriko satika Dores uzņēmumu ar bišu stropa vārdu. Un tas saražoja mājiņu ar četrus metrus garām sienām. Tā ir trīsdesmit sešus kvadrāt metrus liela, pat būvatļauja tādai nav vajadzīga, tikai pirmā līmeņa saskaņojums, kas ir daudz vienkāršāk iegūstams. Mājiņas pamatsastāvdaļas saražo rūpnīcā. Sienu paneļi ir jau gatavi ar 19 centimetru siltinājuma kārtu, visas detaļas numurētas, iesaiņotas, tiek atvestas ar fūri, atliek māju tikai salikt kā lielu lego.
Pirms māja tika atvesta, jau bija iebetonēti pamata punkti, un pirmais, ko dara uz tiem saliek perimetru, mājas pamatus. Nākamais darbs pie pamata rāmja liek balstus un pie tiem ar ceļamkrānu saliek sienas. Sāk ar vienu tad tālāk pa perimetru atkal balsts, atkal siena. Salikt māju trīs dienās iespējams tāpēc, ka visas sastāvdaļas ir izgatavotas perfekti. Pēc tam saliek vidējos, nesošos balstus un griestu sijas. Pirmajā dienā jau var celt vainagu spāru svētkiem. Tad pārsedz griestus un grīdu un piepilda ar ekovati. Griesti reizē ir arī jumts ar divu grādu slīpumu uz malām. Protams, nav arī gluži tik vienkārši, kā lipināt kopā bērnu spēļu klucīšus. Jo tā tomēr ir māja, kur jārūpējas gan par siltumu, gan hidroizolāciju un vēl daudzām lietām reizē. Tomēr Enriko rezumē: «Īsumā varu teikt, ka mājiņas būvēšana bija ar lielu prieka piesitienu. Labākais visā tajā ir fakts, ka pat cilvēks, kas neko tādu iepriekš nav darījis, ja vien ir vēlme, to var izdarīt. Protams, var nolīgt meistarus, kas visu izdarīs. Bet var arī uzaicināt vienu konsultantu un palīgu ar pieredzi būvlietās man ir tāds draugs, un daudz ko izdarīt pašu spēkiem.» Jumta segums ir ruberoīds. Jumts kalpo arī kā terase otrajā stāvā, no kuras palūkoties uz plašāku apkārtni. Dienā, kad pie Enriko un Annas ciemojamies, uz tās vēl uzkāpt nevar. Taču drīz arī šī lieta tiks nokārtota, ārpusē ierīkojot kāpnes. Pirmo pārbaudi ar aukstumu namiņš izturējis jau pagājušajā ziemā, un Enriko saka, jo Jotul krāsniņa to spēj piesildīt līdz plus 20 grādiem arī tad, kad ārā mīnus 20. Ļoti ekonomiska, vienai reizei pietiek ar trim četrām brikletēm, nedēļai ar maisiņu. Pagaidām daži brikešu maisiņi glabājas skapja telpā. Bet malkai varētu atvēlēt arī vietu zem terases, kas pagaidām ir brīva. No iekšpuses un ārpuses māja apšūta ar dēļiem un tie apstrādāti ar Iecavā ražotu beici uz eļļas bāzes. Toņu nosaukumi ir skaisti terasei Alnis, fasādei Bumbieris un iekšpusei Jasmīns. «Viņi tur spēlējas ar nosaukumiem,» smej Enriko. Lai gan šī nav viņu vienīgā dzīvesvieta, diviem jauniem un mīlestības pārņemtiem cilvēkiem, kādi ir Enriko un Anna, ar to pagaidām varētu pietikt arī pastāvīgai dzīvošanai. Optimists Enriko saka, ka tad, ja viņiem pievienotos vēl kāds mazāks cilvēks un ģimene paplašinātos, cieši līdzās mājiņai varētu novietot vēl otru tādu pašu. Vai pat divas. Šūnas citu pie citas varētu izmantot kā mājas moduļus, un telpu iekšējo plānojumu mainīt. Tiesa gan, tad jau kvadrātmetru skaits būtu tāds, ka vajadzētu būvatļauju.
Drīzāk gan varētu teikt, ka bišu šūna būtu lieliska izskatīga un ne astronomiski dārga brīvdienu māja.
Vēlme dzīvot pie dabas, dzīve dabai draudzīgā mājā un bišu šūnas universālā forma. Tie ir galvenie iedvesmas avoti kāpēc ir radusies māja “Šuuna”. Spilgti atceros to dienu, kad fūres šoferis zvanīja un teica, ka kopā ar māju ir atbraucis uz Bruknu. Satraukums, prieks un liela vēlme likt to kopā bija pirmās sajūtas. Šobrīd mūsu māja ir arī kā demo māja, kurā aicinām ciemos uz tēju un esam gatavi dalīties ar mūsu mājas būvniecības stāstu un ja nolemsi arī pats tādā dzīvot, tad būsim priecīgi palīdzēt realizēt šo ideju.
Ir zināms, ka šādus projektus vislabāk var novērtēt cilvēks no malas. Tāpēc mēs esam gandarīti, ka žurnāliste Gunta Šēnberga mūs apmeklēja un uzdeva dažādus jautājumus žurnālam “Ievas māja”. Viņas raksts lieliski atspoguļo mūsu mājiņas stāstu.
Mīlestība un māja – reizē
Mīlestības un šūnas mājiņas celtniecības stāsti risinājās paralēli. Sākumā Enriko domāja, ka namiņu varētu uzcelt paša spēkiem. Taču draugs ieteica, ka varbūt vajadzētu aprunāties ar uzņēmumu, kas jau nodarbojas ar guļbūvju māju ražošanu. Tā Enriko satika Dores uzņēmumu ar bišu stropa vārdu. Un tas saražoja mājiņu ar četrus metrus garām sienām. Tā ir trīsdesmit sešus kvadrāt metrus liela, pat būvatļauja tādai nav vajadzīga, tikai pirmā līmeņa saskaņojums, kas ir daudz vienkāršāk iegūstams. Mājiņas pamatsastāvdaļas saražo rūpnīcā. Sienu paneļi ir jau gatavi ar 19 centimetru siltinājuma kārtu, visas detaļas numurētas, iesaiņotas, tiek atvestas ar fūri, atliek māju tikai salikt kā lielu lego.
Pirms māja tika atvesta, jau bija iebetonēti pamata punkti, un pirmais, ko dara uz tiem saliek perimetru, mājas pamatus. Nākamais darbs pie pamata rāmja liek balstus un pie tiem ar ceļamkrānu saliek sienas. Sāk ar vienu tad tālāk pa perimetru atkal balsts, atkal siena. Salikt māju trīs dienās iespējams tāpēc, ka visas sastāvdaļas ir izgatavotas perfekti. Pēc tam saliek vidējos, nesošos balstus un griestu sijas. Pirmajā dienā jau var celt vainagu spāru svētkiem. Tad pārsedz griestus un grīdu un piepilda ar ekovati. Griesti reizē ir arī jumts ar divu grādu slīpumu uz malām. Protams, nav arī gluži tik vienkārši, kā lipināt kopā bērnu spēļu klucīšus. Jo tā tomēr ir māja, kur jārūpējas gan par siltumu, gan hidroizolāciju un vēl daudzām lietām reizē. Tomēr Enriko rezumē: «Īsumā varu teikt, ka mājiņas būvēšana bija ar lielu prieka piesitienu. Labākais visā tajā ir fakts, ka pat cilvēks, kas neko tādu iepriekš nav darījis, ja vien ir vēlme, to var izdarīt. Protams, var nolīgt meistarus, kas visu izdarīs. Bet var arī uzaicināt vienu konsultantu un palīgu ar pieredzi būvlietās man ir tāds draugs, un daudz ko izdarīt pašu spēkiem.» Jumta segums ir ruberoīds. Jumts kalpo arī kā terase otrajā stāvā, no kuras palūkoties uz plašāku apkārtni. Dienā, kad pie Enriko un Annas ciemojamies, uz tās vēl uzkāpt nevar. Taču drīz arī šī lieta tiks nokārtota, ārpusē ierīkojot kāpnes. Pirmo pārbaudi ar aukstumu namiņš izturējis jau pagājušajā ziemā, un Enriko saka, jo Jotul krāsniņa to spēj piesildīt līdz plus 20 grādiem arī tad, kad ārā mīnus 20. Ļoti ekonomiska, vienai reizei pietiek ar trim četrām brikletēm, nedēļai ar maisiņu. Pagaidām daži brikešu maisiņi glabājas skapja telpā. Bet malkai varētu atvēlēt arī vietu zem terases, kas pagaidām ir brīva. No iekšpuses un ārpuses māja apšūta ar dēļiem un tie apstrādāti ar Iecavā ražotu beici uz eļļas bāzes. Toņu nosaukumi ir skaisti terasei Alnis, fasādei Bumbieris un iekšpusei Jasmīns. «Viņi tur spēlējas ar nosaukumiem,» smej Enriko. Lai gan šī nav viņu vienīgā dzīvesvieta, diviem jauniem un mīlestības pārņemtiem cilvēkiem, kādi ir Enriko un Anna, ar to pagaidām varētu pietikt arī pastāvīgai dzīvošanai. Optimists Enriko saka, ka tad, ja viņiem pievienotos vēl kāds mazāks cilvēks un ģimene paplašinātos, cieši līdzās mājiņai varētu novietot vēl otru tādu pašu. Vai pat divas. Šūnas citu pie citas varētu izmantot kā mājas moduļus, un telpu iekšējo plānojumu mainīt. Tiesa gan, tad jau kvadrātmetru skaits būtu tāds, ka vajadzētu būvatļauju.
Drīzāk gan varētu teikt, ka bišu šūna būtu lieliska izskatīga un ne astronomiski dārga brīvdienu māja.